Debesskrāpju spīts liek mākoņiem plīst
Putna lidojums tos atkal ver ciet
Zvaigžņu izmisums, kad viņas krīt mirt
Stāsta man, ka mums dzīvot nav pienākums
Un es cenšos uzmodināt brīvos
Lai dzīvos sameklē
Un debesjums
Tik pilns ar mums
Tik neprotam
Lidot vairs kā pirms tam
Kurš atradīs
Kur slēpjas rīts
Kurš atbildēs, jaunu dienu kā sākt
Dienas piemānīts un nakts atraidīts
Alvas zaldātiņš klusi deg neatzīts
Viņa izmisums – tik balta kā guns
Stāsta man, ka mums mīlēt nav pienākums
Un es cenšos uzmodināt brīvos
Lai dzīvos sameklē
Un debesjums
Tik pilns ar mums
Tik neprotam
Lidot vairs kā pirms tam
Kurš atradīs
Kur slēpjas rīts
Kurš atbildēs, jaunu dienu kā sākt
Dod roku, lai viss
Kas bijis un būs
Ir dienvidu vējš, kas ledājus dzēš
Mums jānokļūst tur
Kur atlanti tur sev pasauli plecos
Kur sākums
Un debesjums
Tik pilns ar mums (ar mums)
Tik neprotam (tik neprotam)
Lidot vairs kā pirms tam
Kurš atradīs
Kur slēpjas rīts
Kurš atbildēs (kurš atbildēs), jaunu dienu kā sākt
Dienu kā sākt
Debesskrāpju spīts