Te kalnus ieskauj baltais sniegs un tas pārklāj nogāzes.
Šī karaļvalsts visa ledū, kurā diemžēl valdu es.
Pūš spēcīgs vējš un mani aukstas bēdas māc.
Nevar noslēpt to, man tas nesanāk.
Tik nebaidies un savaldies
smaidi vienmēr, tu vari priecāties.
Slēpies, centies tev jāslēpj to,
Kas tev ir dots.
Lai nu sneig, lai nu sneig, vairs nespēju noslēpt to.
Lai nu sneig, lai nu snieg, man nav vairs jātēlo.
Prieks ir man, bēdām pienāk gals.
Sniega vētra nāk!
Man sals vienmēr paticis tik un tā.
Es atradīšos citur, mans sapnis mani sauc.
Un bailes, kuras man bij', nemaz vairs neuztrauc.
Laiks pārbaudīt, ka spēju kļūt.
Šai vietā varu pati būt,
Lai valda meirs, kas manī mīt, sniegs krīt!
Lai nu snieg, lai nu snieg, man ir vējš šajās debesīs.
Lai nu snieg, lai nu snieg, vējš bēdas aizpūtīs.
Rīts ir klāt, tas pieder man, sniega vētra nāk.. .
Mans spēks skar debesis un arī zemi skauj.
Jau dvēsle gaisā virmo, vējš tai augstu lidot ļauj.
Tik doma viena sagriež sirdi vērpetē.
Nav ceļa atpakaļ, viss paliek pagātnē.
Lai nu snieg, lai nu snieg, varu visam pāri celties.
Lai nu snieg, lai nu snieg, man nav, kur atgriezties.
Rīts ir klāt, ledus elpot sāk, sniega vētra nāk.
Man sals vienmēr paticis tik un tā!